12 marts, 2009

Kas notiek Izglītībā?

Šī raksta mērķis nav precīzi atbildēt uz jautājumu, jo nejūtos tik kompetents, taču man kā Latvijas iedzīvotājam ir ļauts izteikt savu viedokli, par jebkuru procesu, kas tieši vai netieši mani skar.

Sākšu ar dažu faktu konstatāciju

  1. Mēs visi saprotam, ka izglītība ir mūsu nākotne un izdzīvošanas pamats. Bez tās valsts un arī man pašam savu nākotni iedomāties grūti.
  2. Lai kāda krīze arī nebūtu skola ir un būs, jautājums tikai kāda.
  3. Izglītībā ir nepieciešamas reformas, taču valdība nevar atrast ministru, kas gribētu par šo nozari uzņemties atbildību.
  4. Mazās lauku skolas pakārtas cilpā un velk savus pēdējos elpas vilcienus. Tūlīt, tūlīt tās likvidēs
  5. Skolotāju algas taisās nogriezt 2006. gada līmenī, cerams, īslaicīgi.
  6. Skolotāja prestižs sabiedrībā ir neobjektīvi zems.

Šīs būtu lietas, ar kurām varētu raksturot izglītībā notiekošo šodien. Jautājums ko darīt? Ir skaidrs, ka bez labas izglītības sistēmas valsts attīstība nav iespējama, jo tieši izglītība ir tā, kas veido sabiedrības vērtības, kas tiecās uz laktiņu, kura uzstādīta virs mums.

Pirmā lieta būtu svarīgi saprast, ko mūsu valsts grib sasniegt pēc krīzes. Krīze agri vai vēlu beigsies. Krīzes problēmas ir īstermiņa problēmas, kura jārisina, bet uz tām nedrīkst ieciklēties. Algu griešanu skolotājiem nevajag uztvert kā traģēdiju, tikai pie varas esošie aizmirsa pateikt, ka pēc krīzes beigām skolotāji būs pirmie, kam atkal paaugstinās, ja.......

Lielākā, kļūda, ko šai laikā var savārīt ir nolikvidēt lauku skolas. Vienlaicīgi ir skaidrs, tajās jāveic būtiskas izmaiņas. Jāsamazina skolotāju skaits, iespējams izglītību lauku skolās var nodrošināt līdz 5. vai 6.klasei. Lauku skolām jāveido ciešāki sociālie tīkli ar lielajām skolām. IKT tehnoloģijas te var ļoti palīdzēt. Lauku skolai jākļūst par lauku iedzīvotāju izglītības, sociālo un kultūras centru, kas pilda mūžizglītības funkcijas. Ja šīs skolas slēdz, lauki ir bodīte, kuru slēdz un kurā dzīvo tikai kokvilna.

Skolotājam, izglītības sistēmā ir jābūt prioritātei, kas tiek novērtēta nevis pēc darba ieguldījuma un rezultātiem. Te jādomā par kritērijiem. Skolotāju jāatbrīvo no bezgalīgu birokrātisku papīru pildīšanas, bet jāļauj un jāstimulē tā radošā darbība.

Šodienas skola, manuprāt, dzīvo pārāk izolēti no pārējās sabiedrības. Ar to es domāju, ka sabiedrība pārāk maz zina, kas skolā notiek, kas tādējādi mazina skolas prestižu. Skolas ir pārāk noslēgtas sevī, taču te nav vaina tikai pašā skolā. Sabiedrība ir tik kūtra, ka tai nemaz neinteresē, ka tikai manu bērnu nesit un nelamā...

Varbūt ir vērts padomāt par inovāciju bankas radīšanu Latvijā. Ar to domājot vietu kar satiekas izglītības teorija, ar tās iespējamajiem izmantotājiem. Piemēram www.latvijasideja.lv Var tikai minēt cik daudz labu ideju glabājas vidusskolu un augstskolu plauktos. Iespējams, ka kāda no tām risinātu kādu būtisku šodienas problēmu.

Šodien griež un griezīs vēl, tāpēc, ka citu variantu nav. Tas ir smagi, bet vienlaicīgi iespēja atbrīvoties no visa liekā. Mēs izdzīvosim par to šaubu nav, tikai mums par to nestāsta. Mūs jau gadu baida un sazina cik ilgi vēl baidīs. šodien ir jābūt kādam, kas dod signālu, ka pasaules gals nav iestājies. Varbūt tā var būt skola....?

Nav komentāru: