25 novembris, 2010

Aināra Svikļa tiešsaistes lekcijas

www.nakotnesskola.lv skolas autors Ainārs Sviklis uzsācis svētīgu darbu skolotājiem rīkojot tiešsaistes video nodarbības. Šobrīd to skatos ierakstā. Skatiet vērtējiet, domājiet. Nekas ne no kā nerodas. Saite šeit. Šajā video tiek demonstrēta vide Elluminate Live. Ainārs runā latviski :)

24 novembris, 2010

Pārdomas par Latste`2011

Pārdomas sākšu ar nejauši noklausītu jaunu cilvēku sarunu pēdējās LaTStes pusdienās: Cilvēki jūsmoja par kopmītnēm, konkrēti viņi jūsmoja par to ar kādu mīlestību tiek pacelts katrs nomestais papīrs. „Tai vecajai sievietei būtu gatava uzdāvināt veselu grozu ar apelsīniem”. Nezinu vai precīzi nocitēju, bet doma bija aptuveni tāda. Es tā nopriecājos….. Cilvēcība un mīlestība caurvija visu šo pasākumu

Bet tagad runāšu par pašu Latsti. No socioloģiskā viedokļa Latste šobrīd ir kopiena - cilvēku grupa, kam raksturīgas kopīgas teritoriālas, ekonomiskas, sociālas vai kultūras intereses. Kopiena reizi gadā sanāk kopā un pastāsta kā nu kuram pa to gadu gājis. Kopiena ir noturīga un ar katru gadu pieaug. Viss it kā forši, un tā jau 13 gadu, es pats drusku mazāk. Kopienai ir daudz ideju, ir savi tēvi un mamma, ir aktīvāki un neaktīvāki kopienas biedri. Tagad uzdošu jautājumu tiem kopienas biedriem, kas nav ne mammas ne tēvi, sev tai skaitā. Cik mēnešus gadā mēs iedomājamies par Latsti. Es pats sāku par to domāt ap septembra beigām. Decembrī par kopienu neko nezinu, un tā līdz nākamajām septembra beigām. Ko es ar to gribu teikt?

Brīdī, kad kopiena sāk apzināties sevi kā reālu spēku tā institualizējas. Laikam sarežģīti sanāca. Citiem vārdiem sakot kopiena kļūst par organizāciju, jeb par spēku, kas darbojas visu cauru gadu, aizstāv savas intereses, rīko pasākumus – dzīvo. Vai nav pienācis laiks. Negribu gari un plaši rakstīt kādas ir atšķirības starp kopienu un organizāciju, drīzāk izklāstīšu savu redzējumu, ko varētu darīt.

Sanāk kopā Latstes tēvi un mātes un vienojas, ka jātaisa NVO – nevalstisko organizāciju.

Tiek sastādīti NVO statūti, kurā izklāstīti mērķi un vīzijas. Ideālā gadījumā tos apspriež un izdiskutē ar kopienas biedriem.

Uztaisa NVO valdi , nomaksā valsts nodevu (neatceros summu, bet nav astronomiska)

Līdz ar to NVO ir iestājusies. It kā jau vienkārši, bet tas jau nav viss attīstīsim domu tālāk. Ja Latste kļūst par NVO , tai ir būs savs kontam bankā. Konts ir tāda kastīte kur var bērt iekšā naudu, un ja ir, kas ber iekšā var ņemt arī ārā. Kāpēc par to kontu aizrunājos? Ir tāda lieta kā biedru naudas, kas manuprāt šai kontekstā ir ļoti svarīgs jautājums. Ja organizācija grib kļūt pamanāma un darboties aktīvi ir vajadzīga kas? Jā tā pati sasodītā nauda. Šādai organizācijai ir vajadzīga aktīva vadība, kas spēj aizstāvēt intereses, piesaistīt Eiropas naudas, ietekmēt reālus procesus, rīkot pasākumus organizācijas biedriem, uzturēt mājas lapu utt. Šāda vadība nevar strādāt uz entuziasmu. Biedru naudu jautājums būtu atkal pamatīgi jāizdiskutē. Viss iepriekš rakstītai ir otršķirīgs, jo galvenais jautājums ir: GRIBAM PĀRMAIŅAS VAI TUSĒJAM PA VECAM? Izsaucu uguni uz sevi….


18 novembris, 2010

Sveiciens Latvijai dzimšanas dienā



Sveiciens ikvienam, kuršs par savām mājām uzskata mūsu mazo Latviju. Lai valsts attīstās un mēs kļūstam lepnāki ar savu valsti! Lai mēs kļūstam vienotāki, jo mūs nav daudz! Lai ķildas un kašķi nemazina mūsu lepnumu par Latviju! Dievs svētī Latviju! Papildināts: Ļoti patika profesores Kursītes izteiktā, kāda autora atziņa, jo sliktāk iet mājās, jo augstāk un ar lielāku lepnumu jāizkar karogs.

20 oktobris, 2010

Populārākie rīki izglītībā 2010

Kāpēc jāmaina izglītība un kā to darīt?

Šodien gandrīz katrs, kam nav slinkums runā par pārmaiņām izglītībā, par lētāku izglītību, par tās atbilstību XXI gadsimta prasībām, par tehnoloģiju vadošo lomu izglītībā. Uzdošu retorisku jautājumu, a kāpēc kaut kas jāmaina? Kādas
tehnoloģijas nepieciešamas un kādēļ? Kas tad īsti ir tās lietas kas jāmaina,
lai izglītība būtu vērtība, ko neviens necenstos apšaubīt? Jautājumi uzdoti,
tagad sāksim meklēt atbildes.

Kā mainījies cilvēks pēdējo 20 vai vairāk gadu laikā?


Cilvēka vietā var likt arī sabiedrību, kas varbūtēji būtu arī precīzāk formulēts, taču izglītība vispirms skar katru mūs personīgi.

1. Cilvēks palicis mobilāks un sācis arvien vairāk pārvietoties. Pateicoties transporta
attīstībai, cilvēkam dienas laikā ir iespēja veikt lielus attālumus. Cilvēka darba vietai nebūt obligāti nav jāatrodas ļoti tuvu dzīves vietai. Reizēm cilvēka darba vieta ir tik tālu no mājām, ka tīri ekonomiski nav ērti katru vakaru atgriezties. Tomēr, lai atgrieztos es gribu lai šai vietā man viss ir pieejams. Par to pat esmu gatavs maksāt.

2. Globalizējoties ekonomikai sakarus savā starpā dibina dažādas kultūras. Bizness ir viens no
fenomeniem, kas iemācījies pārvarēt kultūras atšķirības un bieži vien pat pretrunas. Biznesā neviens nerunā par etniskiem konfliktiem, bet bizness vispirms ir savstarpējā uzticība un tikai pēc tam dolāri.

3. Ne vien pieaudzis profesiju skaits, bet šodienas populārākās profesijas pēc gadiem 20,
bet varbūt 10 izzudīs un to vietā nāks pa visam jaunas, par
kurām šobrīd mums pat nav nojausmas.

4. Par pamatu ņemot pirmo punktu un ņemot vērā IKT tehnoloģiju attīstību mainījusies jēdziena „Mājas sajūta” nozīme. Mājas nav konkrēta vieta kur es dzīvoju, mājas ir tur kur peles klikšķa attālumā ir mana ģimene, radi, draugi, paziņas, manas iemīļotās TV un Radio pārraides.

5. Zinātnes straujā attīstība mainījusi izglītota cilvēka statusu. Nav svarīgi, ko līdz šīm
esi beidzis, svarīgi, ko šobrīd mācies. Līdz ko pārtrauc mācīties tu apstājies. Līdz ko cilvēks nemācās attīstības ziņā iestājas klīniskā nāve.

6. Pirmo reizi cilvēces attīstībā jaunā paaudze kļuvusi dažās lietās advancētāka par
veco paaudzi. Mums vecā paaudze jāpievelk līdzi digitālajās prasmēs, lai varētu runāt kā līdzīgs ar līdzīgu.

Ko tas nozīmē?

Esošā izglītības sistēma paredzēta pasaules kārtībai, kura bija pirms manis minētajām pārmaiņām. Tas nebūt nenozīmē, ka viss jāsagrauj un jāceļ no jauna. Šobrīd mēs dzīvojam
daudz labāk kā 100 gadus atpakaļ, bet lai dzīvotu labi mums ir jāzina 100 reizes vairāk. Izglītības process ir kļuvis vērtīgāks par diplomu, ko saņem par kāda izglītības posma beigšanu. „Nākotnes skola” nav tehnoloģijās, „Nākotnes skola”ir cilvēkos, kuri pārvalda tehnoloģijas.

Kādi soļi veicami mērķa sasniegšanā?

1. Jaunajai valdībai savā deklarācijā jāieraksta, ka cilvēks, kas dzīvo Latvija (vienalga
kādas tautības, dzīvo pilsētā vai dziļos laukos, ir liels intelektuālis vai nav
ieguvis amatizglītību ) ir mūsu valsts pati lielākā vērtība, ko jāsaudzē, par
ko jārūpējas un kas nemitīgi jāmudina attīstīties. Te nav ideālisms, ja jums tā
liekas, aplūkojiet demogrāfijas datus.

2. Skolotāji – lai kā negribētu to teikt, bet laikam jau jāsijā. Skolotājs nav profesija, tas ir aicinājums. Aicinājums ir dārgāks par jebkuru profesiju. Ar to gribu teikt ka vajadzīga labi apmaksāta skolotāju armija (pamata, vidējā, profesionālā un augstskolu profesori)

3. Pirms likvidēt kādu skolu (piemēram laukos) apskatīties vai tā neatrodas pilī. Šodien
skolu var realizēt angāra tipa ēkās vai dzīvoklī. Ko mēs darām ar Latviju, likvidējot lauku skolas?

4. Augstskolas – varat būt drošas studentu skaits samazināsies. Kāpsiet autobusos brauksiet uz
vietām pa visu Latviju palīdzēt cilvēkiem biznesu bīdīt un XXI gadsimta pamat prasmes mācīt. Ja negribat braukāt – būs ar tehnoloģijām jāstrādā, bet tik un tā būs jābrauc tikai drusku
mazāk. Augstskolās no ēku viedokļa būs vajadzīgas tikai laboratorijas. Lasīt lekcijas, kuras students pieraksta – tas jau ir noiets etaps. Tā jau šobrīd daļēji ir izglītības procesa imitācija. Zinātnieki labākajā gadījumā 10% no
jūsu klientiem. 10% - tas ir ļoti daudz.

5. Pieaugušo izglītība - nav svarīgi kas to realizēs augstskolas,
PIIC vai kaut kas cits – jūsu pasniedzēji ies uz uzņēmumu vai uz mājām, lai apmācītu lietas, ko klients pasūtīs. Tehnoloģijas jums būs jāpārzina tādā līmenī, lai katram individuāli iedotu
mācību kursu, kas tam nepieciešams.

6. Mūsu izglītības iestādes nevis konkurēs savā starpā, bet ar jebkuru mūsu izglītības
iestādi konkurēs jebkura pasaules izglītības iestāde, izmantojot tehnoloģijas.
Varbūt to vērts ņemt vērā plānojot izglītības reformas.

Secinājums:

Izglītība noteiks, kas mēs būsim un vai būsim.

06 oktobris, 2010

nakotnesskola.lv


Maldoties pa Interneta purvu nejauši uzdūros uz projektu www.nakotnesskola.lv . Ja pareizi nopratu šis resurs ir domāts kā sociālais tīkls izglītotājiem un izglītības ekspertiem. Kaut kādu aktivitāti tur izraisa pagaidām viens autors vārdā Ainārs Sviklis. Iespējams mēģinājums radīt kādu alternatīvu www.skolotājs.lv Pēc manām domām šim resursam ir divas problēmas 1. Trūkst lielās idejas - ko, kā un kāpēc? 2. Trūkst aktīvu dalībnieku. Ja šīs divas lietas notiek, resurs var aiziet uz urrā. Iemet aci resursā arī tu!

21 septembris, 2010

Aicinājums uz Latste`2010

LatSTE’2010 notiks 2010.gada 28. - 29.oktobrī Auces vidusskolā

Vēlā vēsā rudenī,

kad koku lapas tālēs aizrauj vējš

un ūdens peļķēs leduspuķes zied,

visi skolu IT ceļi uz vienu pusi vien ved -

Uz LatSTE, tikai uz LatSTE!

Kur gan citur, ja ne turp!

Vai Jūs jau pošaties?

Nenokavējiet!

Laiks tikai uz vienu pusi vien iet,

Katrs notikums vienu reizi vien notiek.

Nenokavējiet!

LatSTE’2010 plānotas prezentācijas, lekcijas, konkursi, IKT ideju placis – tunelis, u.c. aktivitātes dažādu mācību priekšmetu skolotājiem un izglītības jomas, pašvaldību darbiniekiem, kā arī IKT jomas profesionāļiem un aktīvistiem. Precīzāka un izvērstāka informācija ir meklējama LatSTE mājas lapā www.latste.lv.

Aicinām savlaicīgi reģistrēties dalībai LatSTE’2010, sūtīt savus materiālus publicēšanai, tēmas nodarbībām darbnīcās, gatavot aktivitātes dalībai IKT ideju placī - tunelī un videofilmiņu konkursam „IKT realitātes šovs mazpilsētā!

Auces vidusskolas iespējas uzņemt lielu viesu daudzumu ir ierobežotas, tādēļ dalībai LatSTE’2010 ieteicams reģistrēties iespējami savlaicīgi. Naktsmītnes tiks nodrošinātas vispirms tiem, kuri būs reģistrējušies ātrāk!

Frīdis Sarcevičs, e-pasts: fridis@skolotajs.lv, t.26548328

LatSTE’2010 organizators