21 marts, 2011

Random edu tweet of the day #1

Esi sveicināts mans lasītāj!


Šodien nedaudz garlaikojoties lekcijās, lasot simtiem sakarīgu un nesakarīgu tvītu iešāvās galvā ideja veidot jaunu sadaļu blogā:

Sadaļas ideja : Katru dienu, kad ir vēlme un patikšana publicēt interesantu, noderīgu un stulbu tvītu izlasi

Kā tu vari iesaistīties: Tvīto vai retvīto interesantu ziņu vai nu to adresējot @gatis.sersnevs vai ziņā iekļauj #teachergatis

Tvītu tematika: Izglītība - tās visplašākajā nozīmē

Tvītu valoda: jekura

Kad tvīts parādšies blogā? Tas var notikt un nenotikt jebkad.


Piemērs

  • #mindamp live session today http://bit.ly/h2rKe (notiek tagad)
  • The Simple Guide on How the Internet Works–Free Download http://bit.ly/gMKJp3 ~ @jdthomas7 #edtech - noderēs nformātikas skolotājem
  • Rīt, 22. martā, notiks diskusija "Jaunieši un mediji" http://tinyurl.com/6jk4ocn
  • 350 Free Online Courses from Top Universities http://t.co/Ei3kREP #edchat
  • 100 reasons why #educators should blog http://t.co/dmlkqhr .@juandoming #elearning #web20 #education #socialmedia
  • Japan earthquake and tsunami: interactive video timeline map: See the areas affected by the earthquake, tsunami ... http://bit.ly/fvzEl3
  • New Platform Uses Social Features To Improve Online #Education. http://ow.ly/4hRlJ

16 marts, 2011

Vēstule Viesturam Dūlem.

Nu jau pagājuši gandrīz 5 raidījumu , kurus skatoties rodas daudz dažādu pārdomu un, ar kurām esmu nolēmis dalīties ar Jums.Vispirms jau lielum lielais Paldies Viesturam, ka izlēmis runāt publiski televīzijā par tik nozīmīgu, es pat teiktu Latvijai izšķirīgu tēmu, kā izglītība. Mans raksts sastāvēs no divām daļām, pirmajā īsi izklāstīšu savu skatījumu uz izglītību Latvijā, otrajā izteikšu dažas idejas ko darīt.


Izglītība šodien


Vispirms jau par izglītību nevar runāt par kaut ko tādu, kas atrauta no procesiem sabiedrībā, darba tirgus, kultūras tendencēm, tehnoloģiju attīstības un visa veida globalizācijas procesiem. Došu ļoti nezinātnisku definīciju: Izglītība ir tas, ko tu jebkādā veidā apgūsti un vari vismaz vienu reiz pielietot, jeb likt lietā, lai veicinātu labāku dzīvi sev un sabiedrībai.


Žargonais situācijas raksturojums


Situācija Latvijas izglītībā pēc mana novērojuma ir aptuveni šāda: Sabiedrība saka , ka ir sūdīga izglītības sistēma, izglītības sistēmā strādājošie uzskata ka sūdīga valsts un arī sabiedrība, skolotājiem ir sūdīgi skolēni un skolēniem sūdīgi skolotāji, uzņēmēji saka ka ir sūdīga izglītības sistēma, izglītības sistēma saka uzņēmēji sūdīgi, skolām nepalīdz utt. Jā, un ja te par valsti runā, tā sūdīga liekas gandrīz visiem: skolēniem, skolotājiem, vecākiem ,uzņēmējiem utt. Secinājums: visi sūdīgi visiem. Protams, ka ir izņēmumi un daudz, bet pa lielam, mēs viens otru uzskatām par kaut ko līdzīgu cūkām, kas te visu sačakarējuši. Un te beidzas mans žargons.


Kāpēc tā?


Savā neilgajā dzīves laikā 33 gadi, esmu piedzīvojis tādu pārmaiņu apjomu un intensitāti sabiedrībā, kādu sabiedrības nav pieredzējušas nekad agrāk. Veikšu mazu uzskaitījumu

  • Mūsu valsts atguvusi neatkarību
  • Internets noārdījis robežas starp valstīm, ekonomikām, kultūrām realitāti un virtualitāti.
  • Saražotas tik daudz tehnoloģijas, kas atvieglo cilvēka darbu, ka cilvēka tradicionālais darbs paliek nevajadzīgs. Iedomājies cik darba vietas būtu, ja tehnoloģijas aizvāktu prom. Ir iedots uzstādījums, lielu daļu darba darīs mašīnas nevis cilvēks. A mums bezdarbs
  • Globālo rotaļu rezultātā pasaulē radusies krīze, mazliet aizspēlējāmies. Cilvēka dabā taču ir uztaisīt problēmas un tad tās risināt. Atrisināsim šo problēmu un tad radīsim jaunu, lai atkal būtu, ko risināt. Mērķis protams padarīt pasauli labāku.
  • Mēs peldam pa informācijas okeānu, kur lielākai daļai informācijas ir sekundārs raksturs. Uzzināju - ja tagad der - lietoju, ja nē - aizmirstu. Mūsu smadzenes šobrīd darbojas pēc šādas shēmas. man liekas šo ir svarīgi apzināties.

Ko ar šo visu iesākt izglītībai, tātad mums.


  1. Mums visiem būs vienam otru ļoti mīlēt un kopā strādāt, lai dzīve mums visiem labāka taptu. Gandrīz kā bauslis sanāca. Citiem vārdiem sakot, beidzam viens otru vainot kurš pie kā vainīgs, bet secinājuši, ka esam pie sasistas siles vienojamies kopīgi taisīt jaunu - labāku.
  1. Lai kaut kādu sistēmu sāktu veidot mums visiem kopā jānoskaidro, kādu sistēmu, ar kādu mērķi un no kādiem elementiem to veidosim. Mēs gribam mācīt cilvēkus Latvijai vai globālai pasaulei. Izglītība sagatavos cilvēkus dzīvei, darba tirgum vai abiem kopā. Man šķiet mums ar mērķu uzstādījumiem ir lielas problēmas. Kā vienīgo valsts mērķi esmu dzirdējis iziešanu no krīzes, bet kas pēc tam? Ja tautas skaitīšanā tik liels procents iedzīvotāju varēja saskaitīties, varbūt arī par mērķiem var uztaisīt kādu Latvijas mēroga aptauju? Nē, nu varam jau arī gaidīt, kad kāds mums tos uzrakstīs, tikai vai tad tie būs tādi, kādus mēs tos gribam.
  1. Skolēni, studenti, pasniedzēji, uzņēmēji, ierēdņi, esmu pamanījis, ka virtuālajā vidē Jums katram ir savas virtuālās kopienas, varbūt ir vērts radīt kādu sociālo tīklu, kur diskutētu izglītības pasūtītāji, izpildītāji un saņēmēji.
  2. Ja runā par izglītības saturu, pamata un vidējo te ir dažas problēmas, bet fundamentālas . Manuprāt pamata un vidējam izglītības saturam jāpilda 2 funkcijas: pirmā jāiedod mūsu gadsimtam atbilstošas pamatzināšanas un prasmes (cik vien iespējams primitīvā veidā, nepārdozējot, lai tās dabūtu pēc iespējas katrs) , otrs iemācīt patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas un prasmes. Jautājums paliek atklāts kā tās pamatprasmes definēt, galu galā kas to darīs ministrija jeb tie, kas saskaras ar reālo izglītības darbu dienu dienā.
  3. Uzņēmēji, uztaisiet listi, kādi cilvēki ar kādām prasmēm jums nepieciešami šodien un iespēju robežās kādi cilvēki Jums būs nepieciešami pēc trīs, pieciem un desmit gadiem, lai es kā darba ņēmējs vai neformālais izglītotājs zinātu, ko jums vajag. Padariet šādi izveidotu dinamisku listi visiem pieejamu un tad vainojiet, ka izglītība ražo Jums nederīgus cilvēkus.
  4. Skolotāji , ar jums ir baigi interesanti. Pat augstskolu pasniedzēji jūs pieskaita pie neprestižajām profesijām. Tas tāds defakto. Man nez kādēļ liekas, ka tie kas nodarbojas ar Jūsu darba vadību drīzāk nodarbojas ar Jūsu terorizēšanu. Jums stāsta, ka samazinās skolēnu skaits, jāmazina skolas jāapvieno vai jālikvidē augstskolas utt. Jums liek rakstīt kaudzi nevajadzīgu papīru, tā vietā, lai ļautu jums radoši pilnveidoties, kas Jūs padara par neprestižiem. Tādā veidā jūs tiekat turēti stresā, lai būtu nevis radoši, bet paklausīgi. Ir taču pilnīgi skaidrs, ka labam skolotājam mūsdienu tehnoloģijas ļauj mācīt cilvēkus gandrīz vai visā pasaulē. Globālo skolotāju virtuālā akadēmija - varbūt tādu vajag mums sataisīt? Tā teikt, ja Jūs izdzen no peļķes, lai pa okeānu var papeldēties. Ko par to domājat? Un vēl Jūs taču redzat, kas reāli notiek skolā un kādas pārmaiņas vajadzīgas. Varat kaut kādu kopīgu redzējumu izkarināt publiski?

Visbeidzot, Viestur, ja Tev izdotos konsolidēt Latvijas intelektu un padarīt to par reālu spēku, varbūt mums vēl ir cerība...

11 marts, 2011

Veltījums Mārtiņa Freimaņa piemiņas koncērtam

Metra attālumā no uguns un ūdens

Pavasara uzplaukums un ziemas sasalums

Metra attālumā no sevis un bezgalības

Naida un mīlestības


Metra attālumā pukst kāda sirds

Kādā ielā tramvajs apstājas

Metra attālumā ir tukšums un viss

Ko tava sirds spēj iekārot

Metrs pa metram līdz kilometram

Projām ies un atpakaļ nāks

Visu izbeigs,

Un no jauna sāks


Sāp kāda sirds, mazliet tuvāk par metru

Es eju meklēt kilometru

Es gandrīz sapratu visu

Izņemot, to kas tuvāk par metru