24 februāris, 2014

Valoda un informatīvais karš


    Iepriekšējās divas nedēļas aizvadītas divu svarīgu notikumu zīmē, Soču olimpiskās spēlas, kas mums bijušas ļoti veiksmīgas un notikumi Ukrainā, kas satricināja pasauli ar reālām kara ainām, asims pirti un neparasti straujo notikumu attīstību pēdējo dienu laikā. Kas notika un notiek Ukrainā ir normāls jautājums, ko skolēns var uzdot skolotājam. Notitikumi protams ir ļoti neviennozīmīgi un pretrunīgi, tomēr manu uzmanību piesaistīja Krievijas plašsziņas līdzekļu, kas plaši tiek retranslēti Latvijas mediju telpā klaji vienpusīgā un bieži speciāli sagrozītā informācija. Nav nekāds noslēpums, ka Latvijā dzīvo liela daļa iedzīvotāju, kura lieto krievu valodu un informāciju saņem no tā ko rāda TV kastīte. Tā pat Latvijā ir skolas, kur skolotājiem ar Latviešu valodu ir zināmas problēmas un kuri informāciju saņem no tādiem kanāliem kā RTR, Baltijas pirmais kanāls un tam līdzīgi. Ir sajūta, ka institūcijas, kas lemj ko rādīt un nerādīt TV kastītē iebāzušas galvu sūnās un tos neuztrauc, kāda informācija nonāk pie daļas Latvijas iedzīvotāju. Protams var teikt, ka interneta laikmetā katrs pats var saņemt tādu informāciju, kādu tas izvēlas, taču lai izvēlētos ir jābūt kaut kam, kas to mudina darīt. Kādēļ neviens Latvijas kabeļu operators neraida tvrain.ru, kas sniedz pretspaidu Krievijas oficiālajam viedoklim? Var jau brēkt, ka mums tā krievu valoda nav vajadzīga utt., bet faktu, ka tā pie mums tiek un kādu laiku tiks lietota, kā arī valsts ģeogrāfisko novietojumu neizmainīsi. Angļu un krievu valodas ir tās, kas būs  Latvijā nepieciešamas visos laikos. Fakts, ka jaunieši krievu valodu nezina un tādējādi ir mazāk konkurētspējīgi darba tirgū ir politisko spēļu un neilgtspējīgas politikas rezultāts. Valoda ir bagātība nevis ierocis. Svarīgāks par runāšanu vienā valodā tomēr vienots redzējums un izpratne par notiekošo.    

Nav komentāru: