09 aprīlis, 2015

Mediju prasmes...

Jau sen neviens vairs nešaubās, par digitālo tehnoloģiju nepieciešamību izglītībā. Tās jau kādu laiku ir kļuvušas par izglītības neatņemamu sastāvdaļu. Akktuāls vēl joprojām ir jautājums par to prasmīgu un jēgpilnu izmantošanu, kas daļēji tiek risināts ar dažāda veida kursu un semināru palīdzību. Jā, varbūt tas netiek darīts pietiekamā apjomā un netiek darīts sistemātiski. 
Taču tehnoloģijas un mediji attīstās strauji, un šobrīd šie jēdzieni mediju un internets lēnām sāk saplūst un kļūstot par pasaules kārtības uzskatu veidotājiem. Mediji internetā ar dažādu reklāmu palīdzību mūs mēģina ievilināt savos tīklos un kļūt par mūsu galvenajiem viedokļu veidotājiem. Mediju ir daudz un tie pauž kādas konkrētas socoiālas, reliģiskas vai ekonomiskas grupas intereses. To mērķis bieži vien ir, lai mēs “pareizi domātu, pirktu, izklaidētos” utt.
Visspilgtāk šis fenomens izpaužas saistībā ar karu Ukrainā, par kura būtibu dažādi mediji zīmē pilnīgi pretēju ainu vieniem un tiem pašiem notikumiem un sabiedrību sadala pretējās nometnēs Un patiesi notiekošo uzzināt nav nemaz tik vienkārši, lai neteiktu neiespējami. Sociālie tikli katram notikumam dod septiņas vai septiņdesmit versijas, no kurām patiesa varbūt vispār nav. Bet ja no tiem indivīds veido savu  kopējo bildi.....
Latvijas valsts pēkšņi attapusies, ka tās sabiedrība dzīvo dažādās mēdiju telpās. Līdz kara sākumam Ukainā tas visiem likās normāli, nu pēkšņi jātaisa Krievu televīzijas un radio kanāli. Tā teik, uztaisīsim medijus, lai visiem dotu viena veida informāciju. Te gan ir viena interesanta nianse. Tie jaunie mewdiji tiek veidoti paaudzei, kas skatās Krievijas kanālus un kuri citus informācijas avotus vienkārši neizmanto un nedarīs to arī nākotnē (Nav prasmju, nav motivācijas utt.) Ieradumam ir liels spēks un konkurēt ar naudas apjomu, ko liela valts iegulda medijos nebūs viegli, lai neteiktu neiespējami Ir mēģinājums dažus medijus aizliegt, tādējādi it kā sargājot iedzīvotājujus no Krievijas propogandas
Propaganda (latīņu: propagare - izplatīšanās uz priekšu) ir patiesas vai maldīgas informācijas izplatīšana lielām ļaužu masām, lai panāktu vēlamo efektu. Pat ja informācija ir patiesa, propaganda bieži rada maldīgu priekšstatu par kādu lietu kopumā. Propagandu bieži izplata ar dažādu reklāmu palīdzību. Propagandu galvenokārt izmanto saistībā ar politiku un patriotismu.
Te gan vajadzētu spēt iedomāties, ka ne jau cilvēki pa TV kanāliem skatās tikai un vienīgi ziņas. Visbiežāk cilvēki tomēr skatās filmas, koncērtus un dažādus šovus, ko Krievijas televīzijas industrija ir spējīga saŗažot daudz kvalitatīvāk, nekā to spēs izdarīt mūsu talevīzijas, kurām budžts ir neskaitāmas reizes mazāks
Tos, kas šodien kvēli tic Krievijas paustajai propogandai mēs nepārtaisīsim, lai cik arī kanālus krievu valodā nesataisītu.
Bet, kā ir ar paaudzi, kas šobrīd mācās skolā, kuri iegūst informāciju un attieksmi no ģimenes, skolas un interneta? Kādā no TV raidijumiem Sandra Veinberga, Zviedrijā strādājoša mediju eksperte apgalvoja, ka Zviedrijā propoganda nav iespējama, jo skolā tiek mācītas mēdiju prasmes. Tas nozīmē, .ka tur tiek mācīts analizēt mediju saturu.
Mēdiju lietotprasme ir spēja tiem piekļūt, analizēt, izvērtēt un veidot mediju ziņojumus
Tas man liek uzdot jautājumu, kā ar šīm lietām ir pie mums? Vai mēs nēsam apstājušies pie spējas informāciju atrast, nokopēt un uzdot to par savu? Cik nopietni atiecamies pret mēdiju prasmēm, prasmēm analizēt informāciju. Vairākas prognozes liecina, ka pēc gadiem desmit piecpadsmit tv un radio lielākā daļa skatīsies izmantojot kādu no digitālajām ierīcēm, kas nebūs radio un TV tradicionālajā izpildījumā. Vai nevar notikt tā, ka nākotnē liela daļa uzskatus par lietām veidos google un socialo mediju pirmajos atradumos? 

Nav komentāru: